Kas jāzina par acu veselību


GUNA LAGANOVSKA,
P.Stradiņa KUS Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, RSU profesore

Mūsdienu cilvēka dzīves kvalitāti un iespējas izmantot jaunāko tehnoloģiju piedāvātās iespējas lielā mērā nosaka redzes kvalitāte. Tādēļ ir svarīgi regulāri sekot acu veselības stāvoklim.
Jāatceras, ka pilna acu pārbaude jāveic vismaz reizi divos gados, bet pēc 60 gadu vecuma – reizi gadā. Pacientiem jāpārbauda redzes asums, jāpiekoriģē atbilstošas brilles, jāmēra acu spiediens, jānosaka redzes lauks, jāapskata acis biomikroskopiski un oftalmoskopiski pirms un pēc zīlītes paplašināšanas. Ja ārstam rodas aizdomas par acu slimībām, nepieciešams veikt dažādas papildus izmeklēšanas.
Jaunībā redzes problēmu pamatā visbiežāk ir refrakcijas (staru laušana optiskajā sistēmā) izmaiņas, ko savlaicīgi un precīzi jādiagnosticē un atbilstoši jākoriģē vai nu ar brillēm, kontaktlēcām, vai refraktīvo ķirurģiju.
Otrajā mūža pusē redzes pasliktināšanās biežākie iemesli ir katarakta, tīklenes distrofijas un glaukoma.

Katarakta

Katarakta ir lēcas apduļķošanās un parasti sastopama gados vecākiem cilvēkiem. Visbiežāk no šīs kaites cieš, sasniedzot 60–70 gadu vecumu, bet jaunākiem cilvēkiem par tās iemeslu var kļūt acu traumas, diabēts, kā arī citas acu slimības komplikācija. Sākotnēji pacientam pavājinās redze, kļūst grūti lasīt, skatīties televīziju, dažkārt attēls dubultojas. Neārstēta slimība progresē, līdz cilvēks vairs nevar atpazīt priekšmetus un visbeidzot ar grūtībām atšķir gaismu no tumsas.
Kataraktas vienīgā ārstēšanas metode ir ķirurģiska. Operācijas laikā caur 2,2 – 2,4 mm griezienu tiek izņemta apduļķotā lēca un tās vietā implantēta mākslīgā salokāmā lēca. Pēdējā gada laikā pasaule aizvien biežāk kataraktas operācija tiek veikta ar femtosekondā lāzera palīdzību, kas būtski palielina griezienu precizitāti un būtiski samazina operācijas traumatismu.
Mūsdienās šo operāciju iesaka veikt jau tad, kad cilvēkam pasliktinātā redze sāk traucēt lasīt vai veikt citas ikdienišķas darbības. Parasti šādas grūtības pacientam rodas, kad, apmeklējot acu ārstu, redzes pārbaudes tabulā var saskatīt un nosaukt tikai augšējās četras rindas. Kataraktas operācijas ir visbiežāk veiktās operācijas oftalmoloģijā. Mūsdienu kataraktas ķirurģija redzi ne tikai atjauno, bet ar tās palīdzību iespējams koriģēt dažādas refrakcijas problēmas – gan tuvredzību, gan tālredzību, gan astigmātismu, izvēloties atbilstošu intraokulāru lēcu.
Nav ieteicams ķirurģisku iejaukšanos atlikt uz laiku, kad redze jau pilnībā zudusi. Jo ātrāk tiks veikta kataraktas operācija, jo tā būs saudzīgāka un vieglāks būs pēcoperācijas laiks.
Atsevišķos gadījumos lēca ne tikai apduļķojas, bet arī uzbriest, radot paaugstinātu acs spiedienu, kas, laikus nenovērsts, var radīt neatgriezenisku redzes zudumu.
Pēdējos gados pacientiem iespējams piedāvāt dažādas intraokulārās lēcas. Pirms operācijas aprēķina implantējamās lēcas stiprumu. Parasti implantē lēcu, kas nodrošina pacientam redzi tālumā, lasīšanai tiek izrakstītas brilles. Atsevišķos gadījumos var implantēt lēcu lasīšanai, taču tādos gadījumos nepieciešamas brilles tālumam. Ja pacients nevēlas lietot brilles ne lasīšanai, ne tālumam , iespējams implantēt multifokālu lēcu – t.i. lēcu, kas nodrošina redzi gan tālumā, gan arī dod iespeju lasit bez brillēm. Atbilstoša izmēra multifokāla lēca jāpasūta vairākas nedēļas pirms operācijas, par to ir papildus jāmaksā. Multifokālas intraokulāras lēcas piemērotas pacientiem, kuriem nav citu acu slimību.
Tīklenes distrofija
Diezgan bieži redzes pasliktināšanās iemesls pēc 50 gadu vecuma ir senila makulas deģenerācija. Centrāla tīklenes distrofija ir lēni progresējoša neatgriezeniska slimība, kas skar tīklenes centrālo daļu , kas atbildīga par visasāko un precīzāko redzi.
Vecuma noteiktai makulas deģenerācijai izšķir «sauso» formu, ģeogrāfisko atrofiju un eksudatīvo jeb mitro formu.
Vecuma makulas deģenerācija parasti skar abas acis. «Sausās» formas gadījumā klasiskie simptomi ir minimāli pazemināta redze , burtu kropļošanās, grūtības lasīt, krāsu redzes un kontrasta izmaiņas.
Eksudatīvas vecuma tīklenes distrofijas gadījumā raksturīga strauja, nesāpīga, progresējoša centrālās redzes pasliktināšanās, izteikta attēla kropļošanās, pelēcīgi melna plankuma parādīšanās acs priekšā.
Lai precizētu diagnozi nepieciešams apskatīt tīkleni, veicot zīlīšu paplašināšanu.
Ņemot vērā to, ka sausā vecuma makulas deģenerācijas forma ir neārstējama, taču eksudatīvās formas gadījumos ir iespējamas dažādas ārstēšanas metodes, slimniekiem, kuriem radušās sūdzības par strauju centrālās redzes pasliktināšanās un oftalmoskopiski konstatē tīklenes distrofijas eksudatīvo formu, obligāti nepieciešams veikt vai nu OCT izmeklēšanu vai vai fluorescento angiogrāfiju .
Pēdējos gados oftalmoloģijas praksē ienāk jaunas izmeklēšanas un ārstēšanas metodes. Vecuma makulas deģenerācijas mitrās formas diagnostikā būtiska loma ir jaunajai bezkontakta neinvazīvajai izmeklēšanas metodei optiski koherentā tīklenes tomogrāfijai (OCT), kas salīdzinot ar fluorescento angigrtāfiju ir pacientiem vieglāk panesama, jo nav nepieciešama intravenoza kontrastvielas ievadīšana, procedūra tiek veikta ātrāk, acs netiek tik stipri apžilbināta , kā veicot sērijveida fotogrāfijas.
Jāatzīmē, ka daudzi slimnieki vecuma noteiktas makulas deģenerācijas gadījumos lieto dažādus vitamīnus un uztura bagātinātājus, taču diemžēl multicentrālos, randomizētos pētījumos šāda veida terapija pārliecinošu efektivitāti nav pierādījusi.
Mūsdienās senilās makulas deģenerācijas mitrās formas gadījumā ir iespējama un nepieciešama ārstēšana – augšanas faktoru blokatoru intravitreālas injekcijas .
Ja pacientam optiski koherentajā tomogrāfijā vai fluorescentajā angiogrāfijā tiek konstatēta vecuma makulas deģenerācijas mitrā forma , tiek piedāvāts uzsākt ārstēšanu , ievadot medikamentus acs stiklveida ķermenī jeb intravitreāli.
. Iespējamās komplikācijas, ievadot medikamentu intravitreāli, ir stiklveida ķermeņa strutains iekaisums , tīklenes atslāņošanās un traumatiska katarakta.
Medikamenti jāievada atkārtoti, parasti ik pa 4 līdz 6 nedēļām, vismaz 3 reizes, taču lielākajai daļai pacientu ārstēšanās kurss ilgst vienu vai divus gadus. Lai izvērtētu vai pacientam nepieciešamas atkārtotas injekcijas , tiek veikta OCT izmeklēšana , parasti ik pēc 3 injekcijām. Intravitreālas asinsvadu augšanas faktoru inhibitoru injekcijas nepieciešams pielietot , kamēr konstatē šķidruma izkrāšanos tīklenē.
Vecuma makulas deģenerācijas ārstēšana ir ilgstoša un prasa daudz pacietības no pacienta. Pacientiem jāatceras:
1. Intravitreālas injekcijas jāveic līdz izzudusi tīklenes tūska.
2. Pirms katras intravitreālas injekcijas un 3 dienas pēc injekcijas jālieto antibiotiķu pilieni .
3. Pēc intravitreālas injekcijas rūpīgi jāmazgā rokas pirms katras pilināšanas reizes.
4. Kataraktas operāciju ieteicams veikt , kad tīklenes tūskainība izzudusi, kataraktas operācijas veikšana tīklenes ārstēšanas kursa laikā pieļaujama vienīgi gadījumos , ja lēca pilnībā apduļķojusies.
5. Pacientiem jāapzinās , ka senila makulas deģenerācija ir progresējoša slimība un neraugoties uz sākotnēju redzes uzlabošanos pēc pirmajām injekcijām., redze visticamāk turpinās pasliktināties, taču tas notiks lēnāk nekā tīkleni neārstējot.
6. Lai saglabātu pēc iespējas augstāku redzi, mitrās distrofijas formas gadījumā nepieciešams pēc iespējas agrāk uzsākt intravitreālu injekciju kursu.
7. Lai savlaicīgi konstatētu vecuma deģenerācijas mitrās formas attīstību, jebkuram senilās makulas deģenerācijas slimniekam ( arī sausās formas ) jāatrodas acu ārsta uzraudzībā.

Glaukoma

Glaukoma ir hronisks progresējošs redzes nerva bojājums. Ja to savlaicīgi neārstē, rodas neatgriezenisks aklums. Šai slimībai raksturīgs paaugstināts intraokulārais acu spiediens, redzes lauka defekti, redzes nerva atrofiskas izmaiņas.
Glaukoma parasti piezogas nemanot, taču daudzi slimnieki jau slimības sākotnējās stadijās sūdzas par redzes miglošanos, diskomforta sajūtu acī, redzes pasliktināšanos, redzes lauka defektiem. Būtiski ir savlaicīgi diagnosticēt glaukomu un uzsākt spiediena pazemināšanas terapiju. Latvijas Acu ārstu asociācijas vadlīnijas glaukomas pacienta aprūpei balstītas uz Eiropas Glaukomas biedrības izstrādātajām rekomendācijām.
Katram glaukomas slimniekam ir jāapzinās, cik smaga ir šī slimība, un rūpīgi jāseko acu ārsta norādījumiem: regulāri jāpilina acu pilieni, kā arī jāierodas pie ārsta, lai kontrolētu acu spiedienu, noteiktu redzes lauku, un novērtētu glaukomas procesa kompensācijas pakāpi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *