Glaukoma

1. Otrajā mūža pusē redzes pasliktināšanās biežākie iemesli ir katarakta , tīklenes distrofijas un glaukoma.
2. Ar glaukomu slimo 2-3% populācijas pēc 40.gadu vecuma.
3. Glaukoma ir hroniska progresējoša acu slimība, kuru savlaicīgi neārstējot rodas neatgriezenisks redzes zudums.
4. Tā kā ilgstoši var saglabāties samērā augsta centrālā redze, bet process skar redzes lauka perifēro daļu, tad cilvēks var šo slimību nepamanīt. Ir pat dzirdēts teiciens: “ Glaukoma piezogas nemanot “, bet tas ir ļoti bīstami, jo atgūt zaudēto redzi glaukomas gadījumā nav iespējams.
5. Galvenās sūdzības hroniskas atvērta kakta glaukomas gadījumā ir par: redzes miglošanos, diskomforta sajūtu acī, redzes pasliktināšanos, redzes lauka defektiem.
6. Slēgta kakta glaukomas gadījumā raksturīgas akūtas lēkmes: stipras sāpes acī, galvas atbilstošajā pusē, redzes pasliktināšanās, varavīksnes loki ap gaismas avotu, kā arī slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā.
7. Būtiski ir uzsākt spiediena pazemināšanas terapiju pēc iespējas agrāk
8. Katram glaukomas slimniekam ir jāapzinās cik smaga ir šī slimība, un rūpīgi jāseko acu ārsta norādījumiem: regulāri jāpilina acu pilieni, kā arī regulāri jāierodas pie ārsta, lai kontrolētu acu spiedienu.
9. Ja paaugstināto spiedienu nav iespējams kompensēt medikamentozā ceļā, tad jāveic ķirurģiska operācija.
10. Pilna acu pārbaude jāveic vismaz reizi divos gados, bet pēc 60 gadu vecuma – reizi gadā
11. Pacientiem jāpārbauda redzes asums, jāpiekoriģē atbilstošas brilles, jāmēra acu spiediens, jānosaka redzes lauks, jāapskata acis biomikroskopiski un oftalmoskopiski pirms un pēc zīlītes paplašināšanas.

Mūsdienu cilvēka dzīves kvalitāti un iespējas izmantot jaunāko tehnoloģiju piedāvātās iespējas lielā mērā nosaka redzes kvalitāte. Tādēļ katram cilvēkam svarīgi regulāri sekot acu veselības stāvoklim. Jāatceras , ka pilna acu pārbaude jāveic vismaz reizi divos gados, bet pēc 60 gadu vecuma – reizi gadā. Pacientiem jāpārbauda redzes asums, jāpiekoriģē atbilstošas brilles, jāmēra acu spiediens, jānosaka redzes lauks, jāapskata acis biomikroskopiski un oftalmoskopiski pirms un pēc zīlītes paplašināšanas. Ja ārstam rodas aizdomas par acu slimībām , nepieciešams veikt dažādas papildus izmeklēšanas metodes, kā piemēram okulokoherento tomogrāfiju, Heidelbergas tīklenes tomogrāfiju, ultraskaņas izmeklēšanu u.c.
Otrajā mūža pusē redzes pasliktināšanās biežākie iemesli ir katarakta , tīklenes distrofijas un glaukoma.

Glaukoma ir hroniska progresējoša acu slimība, kuru savlaicīgi neārstējot rodas neatgriezenisks aklums. Šai slimībai raksturīgs paaugstināts intraokulārais acu spiediens, redzes lauka defekti, redzes nerva atrofiskas izmaiņas.
Glaukoma parasti piezogas nemanot , taču daudzi slimnieki jau slimības sākotnējās stadijās sūdzas par redzes miglošanos, diskomforta sajūtu acī, redzes pasliktināšanos, redzes lauka defektiem. Būtiski ir savlaicīgi diagnosticēt glaukomu un uzsākt spiediena pazemināšanas terapiju. Latvijas Acu ārstu asociācijas vadlīnijas glaukomas pacienta aprūpei balstītas uz Eiropas Glaukomas biedrības izstrādātajām rekomendācijām.
Katram glaukomas slimniekam ir jāapzinās cik smaga ir šī slimība, un rūpīgi jāseko acu ārsta norādījumiem: regulāri jāpilina acu pilieni, kā arī regulāri jāierodas pie ārsta, lai kontrolētu acu spiedienu, noteiktu redzes lauku, un novērtētu glaukomas procesa kompensācijas pakāpi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *