Optometrista loma valsts apmaksātu pakalpojumu nodrošināšnā
Rīga, 13.septembrī, 2019, Nr. 383
Atbildot uz Nacionālā veselības dienesta vēstuli, Latvijas Acu ārstu asociācijas valde apsprieda uzdotos jautājumus un sniedz sekojošas atbildes:
1. Kāds varētu būt optometristu sniegto valsts apmaksāto pakalpojumu klāsts (profilaktiskas apskates, izmeklējumi/diagnostika)?
Tikai profilaktiskās apskates, bez padziļinātas izmeklēšanas. Diagnostiskās aparatūras izmantošana priekšējo acs struktūru izmeklēšanai, kā arī citu acs papildizmeklējumu veikšanas tehniskais izpildījums, bez diagnozes uzstādīšanas. Izmeklējumi un diagnostika optometrista darba specifikā saistāma ar binokulārās redzes un fūziju mehānisma novērtēšanu, akomodācijas izvērtēšanu, refrakcijas izvērtēšanu ar dažādām metodēm, u.c.
Mērķis – konstatēt novirzes no normas (redzes asums, intraokulārā spiediena mērījums). Konstatējot izmaiņas pacients tiek nosūtīts pie oftalmologa.
2. Vai būtu nepieciešams izdalīt pacientu grupas, kurām varētu tikt sniegti optometrista valsts apmaksātie pakalpojumi?
Nav atsevišķas pacientu grupas, kuras būtu izceļamas, optometrists sniedz maksas pakalpojumus – izraksta brilles un veic profilaktiskās apskates, kas arī ir maksas pakalpojums.
Optometrista apskates galvenais mērķis ir primārā redzes aprūpe, atbilstošu redzes korekcijas līdzekļu piemeklēšana, pielaikošana, pacientu novērošana refraktīvo izmaiņu sakarā, binokulāro redzes traucējumu konstatēšana, redzes treniņu nozīmēšana, redzes higiēna un ergonomikas problēmas redzes sakarā. Problēmas iepriekš minētajā var skart kā bērnus, tā pieaugušos, cilvēkus ar dažādām hroniskām un sistēmiskām saslimšanām, pacientus pēc traumām, kā arī cilvēkus bez hroniskām saslimšanām.
3. Vai optometrista pakalpojumus noteiktas iedzīvotāju grupas varētu saņemt bez cita ārsta nosūtījuma?
Jā, varētu saņemt, jo tie ir maksas pakalpojumi.
Tā notiek arī šobrīd, pacients sajūtot redzes problēmas bieži kā pie pirmā speciālista vēršas pie optometrista, saistot problēmu ar iespējamo vainu refrakcijā ( briļļu korekcijā).
4. Kā tiktu organizēta optometristu sadarbība ar oftalmologiem?
Līdzīgi kā tas notiek citu speciālistu sadarbībā. Izmeklējot pacientu un nosūtot to pie atbilstoša speciālista – apskatē, konstatējot redzes patoloģiju vai izmaiņas acs struktūrās, optometrists pacientu nosūta pie oftalmologa padziļinātai izmeklēšanai, oftalmologs, izmeklējot pacientu un konstatējot izmaiņas, kuras nav saistāmas ar objektīvu atradni vai patoloģiju, nosūta pacientu pie optometrista.
Optometristu kabinetos jau šobrīd ir informācija, par Latvijas oftalmologu specializāciju, darba vietām, kontaktiem.
5. Vai optometristi valsts apmaksātu pakalpojumu ietvaros nodrošinātu tikai tādus pakalpojumus, kas apmaksājami ar manipulāciju tarifiem, vai arī nodrošinās pacientu konsultācijas?
Optometristi nesniedz valsts atmaksātus pakalpojumus. Optometrists var sniegt maksas pakalpojumus, kas saistīti ar briļļu izrakstīšanu un kontaktlēcu piemeklēšanu.
Optometrijas nozare Latvijā nav saistīta ar medicīnas izglītības sistēmu, tādējādi optometrists nav tiesīgs konsultēt pacientu par medicīniska rakstura problēmām. Optometrists ir tiesīgs veikt valsts apmaksātas profilaktiskās apskates ar stingri definētiem normu kritērijiem. Optometrists nevar veikt pacientu konsultācijas, kas ir saistītas ar acs saslimšanu diagnostiku un to izvērtēšanu, jo optometrists nav lemt spējīgs par slimības riska izvērtēšanu, turpmāko diagnostiku un terapiju.
Optometrista veiktie izmeklējumi, neatkarīgi no valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, atvieglo oftalmologa darbu, jo padziļināta pacienta izmeklēšana no redzes rehabilitācijas, refrakcijas izmeklēšanas (piem. anizometropijas, astigmātisma u.c.) un kopredzes (binokulārās redzes traucējumu, fūziju mehānisma traucējumu, tropiju, foriju, diplopijas u.c.,) izvērtēšanas viedokļa ir apjomīgs un laikietilpīgs process.
6. Vai ir iespējams apjaust, kuras no pašreiz oftalmoloģiem saistošām valsts apmaksājamām manipilācijām nākotnē būtu jānodrošina arī optometristiem?
Tādu nav.
7. Vai optometristi strādātu individuāli vai komandā ar māsu?
Optometrists strādā individuāli, bet jebkuru acs patoloģiju gadījumā optometristam ir jākonsultējas ar oftalmologu. Optometrista darbība visproduktīvākā būtu līdzdarbojoties ar oftalmologu kā oftalmologa asistentam, kad pacienta izmeklēšanas laikā optometrists veiktu tikai izmeklējumus, kas saistāmi ar refrakciju.
8. Kāds aprīkojums būtu nepieciešams, lai optometristi varētu sniegt profilaktiskās apskates un/vai veikt izmeklējumus un diagnostiku?
Optometrists ir tiesīgs izmeklēt un izvērtēt tikai pacienta refrakciju, kas ir neliela oftalmoloģiskās izmeklēšanas sastāvdaļa. Tam nepieciešams:
-
Optotipu projektors ar binokulārās un stereoredzes pārbaudes testiem;
-
Biomikroskops;
-
Briļļu kaste, briļļu rāmis;
-
Autorefraktometrs (ar keratometriju);
-
Tonometrs ( IOS mērijumiem);
-
Stereoredzes un tuvuma tabulas/testi;
-
Pupilometrs;
-
Lensometrs;
-
Prizmu lineāls.
Latvijas Acu ārstu asociācijas priekšsēdētāja : prof. Guna Laganovska