Katarakta

Mūsdienu cilvēka dzīves kvalitāti un iespējas izmantot jaunāko tehnoloģiju piedāvātās iespējas lielā mērā nosaka redzes kvalitāte. Tādēļ katram cilvēkam svarīgi regulāri sekot acu veselības stāvoklim. Jāatceras , ka pilna acu pārbaude jāveic vismaz reizi divos gados, bet pēc 60 gadu vecuma – reizi gadā. Pacientiem jāpārbauda redzes asums, jāpiekoriģē atbilstošas brilles, jāmēra acu spiediens, jānosaka redzes lauks, jāapskata acis biomikroskopiski un oftalmoskopiski pirms un pēc zīlītes paplašināšanas. Ja ārstam rodas aizdomas par acu slimībām , nepieciešams veikt dažādas papildus izmeklēšanas metodes, kā piemēram okulokoherento tomogrāfiju, ultraskaņas izmeklēšanu u.c.
Jaunībā visbiežāk redzes problēmu pamatā ir refrakcijas izmaiņas, ko savlaicīgi un precīzi jādiagnosticē un atbilstoši jākoriģē vai nu ar brillēm, kontaktlēcām vai refraktīvo ķirurģiju.
Otrajā mūža pusē redzes pasliktināšanās biežākie iemesli ir katarakta , tīklenes distrofijas un glaukoma.

Katarakta ir acu slimība , kuras gadījumā slimnieka dzidrā un caurspīdīgā lēca kļūst necaurspīdīga , līdz ar to gaismas stari netiek cauri lēcai un slimniekam parādās sūdzības par pasliktinātu redzi, grūtībām lasīt, “pasaule kļūst pelēka”. Kad lēca apduļķojas pilnībā , slimnieks atšķir tikai gaismu no tumsas , bet nevar saskatīt priekšmetus.
Kataraktas sākuma stadijā slimniekam parādās sūdzības par redzes pasliktināšanos, var būt dubultošanās , skatoties ar vienu aci.
Katarakta parasti ir gados vecākiem cilvēkiem, visbiežāk no šīs kaites cieš cilvēki pēc 60-70 gadu vecuma. Par tās iemeslu jaunākiem cilvēkiem var kļūt acu traumas, diabēts vai to var izraisīt citas acu slimības komplikācija. Sākotnēji pacientam pavājinās redze, kļūst grūti lasīt, skatīties televīziju, dažkārt attēls dubultojas . Neārstēta slimība progresē, līdz cilvēks vairs nevar atpazīt priekšmetus un visbeidzot ar grūtībām atšķir gaismu no tumsas.

Kataraktas vienīgā ārstēšanas metode ir ķirurģiska . Operācijas laikā cauri 1,1, līdz 3,0 mm griezienam tiek izņemta apduļķotā lēca un tās vietā implantēta mākslīgā salokāmā lēca.
Mūsdienās šo operāciju iesaka veikt jau tad, kad cilvēkam pasliktinātā redze sāk traucēt lasīt vai veikt citas ikdienišķas darbības. Parasti šādas grūtības pacientam rodas, kad, apmeklējot acu ārstu, redzes pārbaudes tabulā vairs var saskatīt un nosaukt tikai augšējās četras rindas. Kataraktas operācijas ir visbiežāk veiktās operācijas oftalmoloģijā. Mūsdienu kataraktas ķirurģija redzi ne tikai atjauno, bet ar tās palīdzību iespējams koriģēt dažādas refrakcijas problēmas – gan tuvredzību, gan tālredzību , gan astigmatismu , izvēloties atbilstošu intraokulāru lēcu.
Nav ieteicams mūsdienās atlikt ķirurģisku iejaukšanos uz laiku, kad redze jau pilnībā zudusi. Jo ātrāk veiks kataraktas operāciju, jo tā būs saudzīgāka un vieglāks būs pēcoperācijas laiks. Atsevišķos gadījumos lēca ne tikai apduļķojas, bet arī uzbriest, radot paaugstinātu acs spiedienu, kas, laikus nenovērsts, var radīt neatgriezenisku redzes zudumu.
Pēdējos gados pacientiem iespējams piedāvāt dažādas intraokulārās lēcas . Ja pacients nevēlas lietot brilles lasīšanai , iespējams implantēt multifokālu lēcu ( par to papildus jāmaksā). Multifokālas intraokulāras lēcas piemērotas pacientiem, kuriem nav citas acu slimības. Kataraktas ķirurģijā ar katru gadu samazinās griezieni , uzlabojas fakoemulsifikāciju aparātu kvalitāte , tiek izstrādātas programmas ultraskaņas stipruma un atsūkšanas stipruma sabalansēšanai , lai nodrošinātu pēc iespējas saudzīgāku un acij drošāku operāciju.
Pēdējos gados tiek intensīvi pētīta kataraktas ķirurģija, izmantojot lāzeru.

Kataraktas operāciju neiesaka atlikt līdz acs kļūst neredzīga
( kā to darīja pirms gadiem divdesmit ), sekojošu iemeslu dēļ:

1. Pēdējos gados ir mainījusies kataraktas operāciju tehnika. Šodien lielāka daļa ārstu arī Latvijā veic mūsdienīgu , maza grieziena operāciju – fakoemulsifikāciju, kuras laikā apduļķotā lēca tiek sašķaidīta ar ultraskaņas palīdzību , pēc tam acī tiek ievietota speciāla caurspīdīga “ mākslīgā” lēca. Jo agrīnākā stadijā katarakta tiek operēta, jo mazāka ultraskaņas enerģija nepieciešama un gaidāmi labāki pēcoperācijas rezultāti.

2. Jāņem vērā, ka daļai slimnieku lēcas apduļķošanās notiek vienlaicīgi ar lēcas uzbriešanu, līdz ar to paaugstinās acu spiediens, kas var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. “ Lēcas uzbriešanas “ tipiska pazīme ir spēja lasīt bez brillēm tuvumā , gadījumos , ja iepriekš lasīšanai bija nepieciešamas brilles. Slimniekiem, kuri kataraktas operāciju vēlas atlikt uz vēlāku laiku regulāri jāapmeklē acu ārsts un jāseko intraokulārajam spiedienam.

3. Kataraktas operācijas mērķis ir nomainīt apduļķoto, necaurspīdīgo dabīgo lēcu pret caurspīdīgu , dzidru “mākslīgo “ lēcu.
Operācija notiek lokālā anestēzija, slimniekam tiek pilināti acu pilieni, operācijas laikā lielākā daļa slimnieku nejūt nekādas nepatīkamas izjūtas, retos gadījumos slimnieki atzīmē “ spilgtu “ gaismu , dažiem slimniekiem grūti aci noturēt mierīgi.

Pēcoperācijas periodā slimniekam jāievēro sekojoši noteikumi :
1. Pēcoperācijas periodā slimniekam regulāri jālieto pretiekaisuma acu pilieni kā norādījis ārsts ( parasti 4-6 nedēļas ilgi).
2. Nedrīkst gulēt uz operētās acs puses.
3. Jāizsargājas no saaukstēšanās ( ārpus telpām jālieto vai nu acs pārsējs vai aizsargbrilles ). Telpās aci nav jāpārsien.
4. Nedrīkst celt smagumus.
5. Nav ieteicams lasīt , strādāt ar datoru.
6. Televīzoru drīkst skatīties.
7. Ja pēcoperācijas periodā pēkšņi pasliktinās redze, acs sāk sāpēt , nekavējoties jākontaktējas ar ārstējošo ārstu.

Vai operācija būs veiksmīga ?
Tas atkarīgs :
1. Galvenokārt no slimnieka acs tīklenes stāvokļa. Jāņem vērā, ka kataraktas slimniekiem iespējamas arī citas acu slimības , piem . tīklenes distrofija, glaukoma, iepriekš pārciestas iekaisuma rakstura slimības.
2. Īpaši sarežģītas situācijas kataraktas opeācijas laikā var rasties slimniekiem, kuri pārcietuši jaunībā acu traumas, sitienus pa aci, pa galvu u.c., jo šajos gadījumos var rasties mākslīgās lēcas implantācijas grūtības .
3. No operāciju laikā pielietoto materiālu kvalitātes , ko galvenokārt nosaka cena.

Komplikācijas kataraktas ķirurģijas laikā vērojamas ļoti reti, taču iespējams arī ļoti nopietnas problēmas :
1. Asiņošana ( slimniekiem pēc 90 gadu vecuma).
2. Iekaisumi u.c.
3. Pēc kataraktas operācijas dažkārt straujāk progresē tīklenes distrofijas.

Guna Laganovska ,
Rīgas Stradiņa Universitātes profesore ,
P.Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja